Jaunumi un pirmās reizes

Visupirms – čau, mammu, čau, tēti – es tagad būšu slavens rakstnieks Labi, labi, sveiciens arī visiem pārējiem, kuri vēlas uzzināt, kā tad ir pavadīt nakti, iespējams nevēlamākajā iestādē – skolā.

Zinu, 90% no jums, pirms vēl paspējuši pirmareize.lv lapu aizmainīt uz draugiem.lv, visdrīzāk domā, ka palikt pa nakti skolā varētu būt viena no stulbākajām lietām, ko kāds vispār varētu izdomāt – it kā jau nepietiktu ar tām 8 stundām katru darba dienu. Tad nu lūk, mans moku stāsts

Tipiska aprīļa diena, sēžu lekcijā (studēju RCK – arhitektūras tehniķis), kā jau katrs kārtīgs jaunietis, apceru savas visnotaļ drūmās nākotnes izredzes attiecībā uz skolas darbiem, visu iekavēto, visu gaidāmo. Nezinu vai esat pamanījuši, bet cilvēkiem, kuri atrodas sūdos līdz ausīm (Apžēliņ, netīrs vārds vārds, vairs nelasīšu tālāk – nopūtās Ķīļa kungs ar nodurtu galvu), rodas instinkts meklēt visas iespējamās izejas no nelabās situācijas – arī man. Ātri vien nonāku pie mierinājumsecinājuma (man arī patīk izgudrot jaunus vārdus) – maniem kursa biedriem arī ir šādas problēmas. Šāda apziņa vienmēr darbojas kā antidepresants. Bet ko lai dara?

Nezinu kā, bet par loģiskāko ideju pēkšķi sāku uzskatīt iespēju pa nakti palikt skolā, lai kopīgiem spēkiem visi izdarītu iekavētos darbus. Visi, kuri kādreiz kopā ar draugiem, skolas/kursa biedriem pa nakti ir centušies veikt kādu grupas uzdevumu (es šeit par mācībā…) šobrīd smejas pilnā kaklā, jo zina, ka draudzīgā kompānijā grūti šādas lietas apdarīt. Tas pats attiecas uz individuāliem darbiem mājās – šeit. Bet man tā šķiet pati ģeniālākā ideja, tāpēc esmu gatavs to novest līdz galam!

Kā jau visas ģeniālās idejas, tās sākumā, jo īpaši idejas autoram, šķiet nepārspējamas, tādas, kurās saredz tikai labo, tādas, kuras rada domu, ka nav jau kam te noiet greizi. Tad pienāk posms, kad atrodas cilvēki, kuri šai idejai galvā ietriec krēslu, pārbrauc pāri ar traktoru un galu galā izmet to komposta kaudzes virsotnē.

Ātri vien saskaros ar to krēslu idejas galvā – izrādās, lai šādu nakts pasākumu noorganizētu, man jāsavāc visi iespējamie paraksti, nē, nē, ne tikai no kursa biedriem, mācību iestādes galvenajiem, man jātiek arī pie ugunsdrošības speciālista Sajūta kā mēģinot noorganizēt anarhistu pulciņu.

Lai nu kā, šķiet, ka zvaigznes šodien sastājušās labvēlīgi, jo, lai arī ar nedaudz beigtiem nerviem, galu galā visu izdodas sabīdīt un nakts pasākums ir noorganizēts – pamats šai pirmajai reizei ielikts. Bet Tev jau interesē, kas tur tālāk, vai ne?

Gribu izlasīt visu!

Tā kā šeit pieņemts, ka ar savām pirmajām reizēm daļās pusis, uzskatu par svarīgu izcelt, ka šoreiz tā nebūs, lai arī pēc raksta nosaukuma tā varētu šķist Šonedēļ pirmareize.lv ir manā varā, kas nozīmē, ka jūs visi esat mani vergi!

Okey, okey, pie lietas.

Interese izvicināt rokas boksējoties man jau ir bijusi ilgu laiku, kādreiz pat tiku līdz google meklējumiem, bet tā arī līdz treniņam nenokļuvu. Īstais laiks un vieta, lai vēsturi mainītu.

Arī šoreiz māte Google ir tā, pie kā vēršos. Man par pārsteigumu, izrādās, ka boksa treniņi notiek gandrīz visur! Lai kārtīgāk izbaudītu boksēšanās pirmo reizi, nosliecos par labu individuālajai apmācībai. No neskaitāmajiem treneriem izvēlos Viktoru Jaroščuku, galvenokārt gan tādēļ, ka bija pirmais, kas pacēla telefonu. Pa telefonu ar Viktoru sarunāties izdodas brīvi, var manīt, ka viņam patīk tas, ko dara, ka boksa treniņi nav vienkārši peļņas avots, bet dzīves veids. Sarunas laikā man aizdomīgi tiek vaicāts, kas tad būs jātrenē. Es saku, ka mani – meiteni. Otrā galā neliela pauze, bet tad teksts, ka nevienu meiteni līdz šim nav trenējis, taču tas nebūšot šķērslis, jo trenējot arī 50 gadīgus vīriešus (nice..esmu vienā kategorijā ar pusmūža vīriešiem). Norunājām tikšanos sporta klubā „Reaktors”. Kā jau tas parasti notiek, protams, man piedāvā telefoniskas instrukcijas, uz kurām atbildu piekrītoši, tēloju, ka saprotu par ko ir runa, lai arī jau zinu, ka Google karte būs mans glābiņš.

Līdzi nepieciešams ņemt tikai piemērotu sporta apģērbu, pārējais inventārs esot uz vietas.

Lai arī uzskatu sevi par tīri sportisku, pirms treniņa parādās mazs uztraukums, kā tad būs, vai mani sitīs, vai es kādu sitīšu un vai vispār neaiziešu ar sirdi. Loģiski, nezināmais uztrauc.

Tā nu ātri pienāk laiks, kad jādodas meklēt „Reaktors”. Rūpniecības ielu atrast nav grūti, bet tur nedaudz jāpablandās, jātiek līdz lielam stāvlaukumam, kura tālākajā stūrī iekārtojusies sporta zāle. No ārpuses nekas īpašs, bet ieejot iekšā, saprotu, ka „Reaktors” nav vietējā rajona iestāde, bet gan pieklājīga sporta zāle.

Gribu izlasīt visu!

Okey, okey, okey! Labāk izvāksim to ziloni no skapja uzreiz – jā, es jūs nekrietni esmu izmantojis. Es jūs neiejūtīgi esmu apmānījis ar vilinošo pirmās reizes prono virsrakstu, kaut arī šis raksts nebūs par manu pirmo porno pieredzi, kas zina, varbūt nākotnē

BET!

Tas nenozīmē, ka Tev tagad ir jābēg, jo ne bez iemesla Tevi gribēju tik ļoti šeit atvilkt! Pretī Tavam aizvainojumam varu likt interesantu piedāvājumu

Bet visupirms tad izskaidrošu, kas un kā.

Lieta tāda, ka vasara strauji nāk virsū, ja esi normāls cilvēks, tad domāju, ka būsi piefiksējis divas dzīves neizbēgamas parādības – kad nāk tuvāk Ziemassvētki vai vasara, pēkšņi, ne no kurienes uz galvas sakrīt 100 darbi, kas jāapdara, pēkšņi vairs nekam nav laika un viss tik vienā skriešanā vien paiet, īpaši, ja esi students.

Lai nu kā, man arī tā te notiek, dažādi projekti, kas jārealizē + akadēmiskā vide, kurā pēdējais semestris jāizvelk un jāizdara viss neizdarītais. Tā nu tas viss kopā savelkas un neatstāj man īsti laiku citām lietām, piemēram, PirmaReize.lv. Vismaz pagaidām.

Zinu, ka varētu likties, ka tas nemaz nav tāds darbs, nav jau īsti arī, bet nostādītā regularitāte prasa diezgan daudz. Taču, lai arī pašam īsti laika nav, lai noturētu regularitāti, izdomāju, ka varētu iesaistīt kādu no jums, vai vairākus.

Negribot, lai PirmaReize.lv pagaist, vai uz laiku ietur pauzi, aicinu Tevi pieteikties izmēģināt kaut ko pirmo reizi, bet pēc tam par to uzrakstīt! Kas zina, uzrakstīsi vienu reizi, iepatiksies, un sadarbosimies arī tālāk

Varu derēt, ka Tev noteikti, un katram no jums, ir kāda lieta, ko jau ilgi gribējies izmēģināt, bet kaut kā nav sanācis, iespējams, trūkusi motivācija, tad, lūk, šī ir Tava izdevība ne tikai pašam kaut ko jaunu izmēģināt, bet pastāstīt par to arī vairākiem simtiem cilvēku!

Kāda man ir ticība, ka kāds no jums tiešām būs gatavs iesaistīties? Maza. Diemžēl latvieši ir tāda kūtra tauta, bet nemēģināt jau nevarēju. Ja nu neviens nepieteiksies un pats arī nevienu neatradīšu, tad nekas traks jau arī nebūs, vienkārši regularitāte, vismaz uz kādu laiku, varētu nebūt šī bloga īpatnība.

Būtu baigi, baigi forši, ja šis kāds būtu Tu! Ja domā, ka šis kāds tiešām varētu būt Tu, tad, lūdzu, atraksti man uz polis.ugis@gmail.com, vari rakstīt arī Twitter’ī, Draugiem, Facebook. Uzraksti, ka gribi papildināt PirmaReize.lv arhīvu ar savu pirmās reizes aprakstu, tad mēs visu tālāk sarunāsim Ja Tev vajag nedaudz pierunāšanas, arī raksti, es protu pierunāt cilvēkus

Taču, ja tomēr kaut kādu iemeslu dēļ domā, ka Tev tas nesanāktu (tas ir baigi viegli), tad varbūt Tev ir kāds draugs/draudzene, kas, Tavuprāt, būtu uz ko tādu spējīg-s/a? Iesaki šim cilvēkam pieteikties!

Ja nu tomēr arī nezini kādu atbilstošu cilvēku, tad, lūdzu, izpalīdzi man un nospied kādu no “dalīšanās” pogām tur zemāk, iedod linku uz šo rakstu saviem Twitter sekotājiem, Facebook vai Draugiem.lv draugiem. Iespējams kāds to redzēs, pieteiksies un uzrakstīs foršu rakstu. Kas zina…trakākas lietas arī ir notikušas

Paldies! 
Es turu īkšķus!

Hello, lovelies!

Kā jau ierasts, esmu atgriezies ar kārtējo pirmo reizi, šoreiz nedaudz bērnišķīgu, tāpēc, lūdzu, nebļauj komentāros, ja šis raksts ir tieši tāds.

Es īsti nezinu kā tas nākas, ka savā dzīvē esmu izlaidis vienu svarīgu posmu (vienu no daudziem) – karuseļi, spēļu automāti, azartspēles. Kāpēc tas ir svarīgs posms? Ēm, varbūt tāpēc, ka, ja būtu aizrāvies ar azartspēlēm jau no 10 gadu vecuma, tagad, iespējams, būtu miljonārs?!

Jā, tā nu kaut kā ir sanācis, iespējams tas tāpēc, ka neesmu tas super draudzīgais tips, netiku aicināts uz tādām izklaidēm, varbūt tas tāpēc, ka man bija bail, bet varbūt tāpēc, ka bija žēl tērēt naudu tādos mēslos (bet nē, tas pēdējais nevarētu būt īstais, jo tādos sūdos naudu esmu izmetis savas dzīves laikā, kā jau mēs visi).

Lai nu kā, sagadījās, ka nedēļas nogalē pabiju vietā, kur esmu bijis tik pāris reižu, bet kas ir geimeru paradīze – GoPlanet. Mācījos spēlēt biljardu, kas man īsti nesanāk (man sāk likties, ka jums varētu šķist, ka es vispār neko nerubiju, jo katru reizi tiek pieminēts kaut kas, ko es neprotu :D).

Bet ne par biljardu stāsts. Kāds no draugiem ieminējās, ka savas GoPlanet atkarības laikā (tās, kuru es nepiedzīvoju) džeki esot izlaiduši ar tādu paātrinājuma simulatoru, kas ir gumijās iesieta mašīna, kuru uzvelk un palaiž pret sienu. Tā vienā mirklī uzņem milzu ātrumu un apstājas tieši pirms mājas sienas. Esot bad-ass!

Nav divu domu – kādreiz jāizmēģina.

Pāris dienas vēlāk saprotu, ka nav jēga gaidīt, jāatrod otrs cilvēks (jo mašīna divvietīga), un jālaiž izmēģināt.

Pēc mājas lapā sniegtās informācijas, šis simulators piedāvā izjust sajūtas, ko sajūt jebkurš pirmās formulas braucējs starta brīdī. Okey, izklausās tīri labi. Gribētu noskaidrot ko vairāk, piemēram, vai uz šo atrakciju ir jāpierakstās, vai ir papildus noteikumi utt., bet piedāvātais epasts, kas it kā ir info epasts, klusē. Laikam pārāk aizņemta darba diena.

 (ieraugot cenu, lūdzu, nebeidz lasīt, jo man ir vēl ko Tev pastāstīt :))

Pielaužot savu draugu, ka ir jāizmet 5Ls šai lieliskai izklaidei, esam gatavi startēt. Ierodamies GoPlanet, atrodam simulatora vietu, gaidām darbinieku. Pēc pāris minūtēm šis jau klāt. Izrādās, ka mēs neesam gana stilīgi šim karuselim (es zinu, ka vārds “karuselis” šim pasākumam piešķir nožēlojamu vērtību, bet tā būs adekvāti teikt), mums nav GoPlanet maģiskā karte. Tā mums esot jāiet lejā uztaisīt. Okey, dodamies.

Protams, par karti noslauc 50 sant…kretīni. BET, pozitīvā puse ir tā, ka mēs trāpījāmies super-duper laimīgie apmeklētāji, kuri par savas kartes uztaisīšanu, papildināšanu, bonusā dabū vēl 10Ls! Lieliski, tagad mums kartē ir 20Ls. Visu pirms uz paātrinājuma karuseli :D, tad jau domās ko darīt tālāk. 

Gribu izlasīt visu!

Mode, mode, mode. Nāk taču virsū pavasaris (nu it kā jau esot atnācis) un  kā jau šajā laikā ierasts, cilvēki, jo īpaši dāmas, skrien aši savest savu augumu kārtībā, pēc ziemas, kurā pamatīgi atlaists, ēsts kad grib, ko grib, cik daudz grib, jo zin’ kā, neviens jau zem tām 3 jakām un diviem džemperiem tāpat neko nemanīs. A tagad, tagad lūk izskats aši tiek celts pāris prioritātes augstāk, jo citādi jau no mājas nedrīkstēs līst laukā.

Skarba tā 1. pasaules dzīve, bet neko darīt. Ja kas, Āfrikā visiem būs reāli pofig par šīm lietām, tas tā, ja nu līdz peldkostīmu sezonai neizdodas sevi saķīlēt tā kā vajadzētu, tad Āfrika ir Tava iespēja

Bet ko nu par muļķībām, jāsāk runāt (es zinu, ka rakstīt, bet man labāk patīk sarunvaloda arī rakstot, samierinies) par nopietnām lietām. Vispār es  sevi nedaudz uzskatu par Fashionblogeri, jo, būsim godīgi, mans Andeles raksts bijis stabils pieteikums šim postenim. Lūk, ja jau Fashionblogeris, tad kā tas var būt, ka neesmu bijis uz nevienu modes skati? Tā nedrīkst turpināties!

Opā, še-ku-re-ku man paveras iespēja būt kādas jaukas meitenes “plus vienam”, jo otra jaukā meitene, kura bija pirmās jaukās meitenes “plus viens” iekrīt problēmu alā un netiek uz modīgo pasākumu, par ko abām paldies…bet tagad jau teikums ir tik garš, sarežģīts, ka manai 11 gadnieku auditorijai tas varētu būt par sarežģītu, tāpēc lieku punktu un sāku nākamo. Kas par pasākumu? Protams, ka krutākais no visiem – Riga Fashion Week. Ja Tev liekas, ka rubī modi, bet neesi bijis uz šo pasākumu, Tu patiesībā neesi nekas! Okey, to es pats izdomāju, man nav ne jausmas, kādas ir modes skates, kura ir kruta, kura nav, bet nekas, tūlīt to noskaidrošu!

Gan jau, ka jūs tagad varētu teikt: “Kas gan Tu par fašenblogeri, neko nerubī”… jums es varu teikt, ka esmu redzējis pusotru sezonu no Project Runway, ja, tā ka nevajag!

Teikšu atklāti, protams, par Riga Fashion Week esmu dzirdējis iepriekš, protams, nekad neesmu bijis uz ko tādu, tāpat arī neorientējos “modes” aprindās, balstos uz savu patīk/nepatīk principu, jo man jau liekas, ka, ja ir smadzenes, neko vairāk, piemēram, modes koledžas diplomu, te nevajag.

Lūk, pienākusi Riga Fashion Week 3. diena, skates norisinās mūsu super slavenajā Reval Hotel Latvija. Es tieku ņemts līdzi uz vienu no skatēm (šobrīd man nav ne jausmas, ko tas nozīmē). Skates sākums 18.00, tiekamies 17.50. Esmu mājās, saprotu, ka pēdējais laiks doties laukā, lai visu nenokavētu. Ko vilkt? Parasti man nerodas šāds jautājums, kaut kas tiek paķerts, daudz nedomājot, bet šoreiz nē. Es taču dodos uz modes skati, kā gan es tur varētu ietrollot kā tāds lamzaks neatbilstošā apģērbā. Pēc dažām minūtēm saprotu, ka, lai arī ko es vilktu, tāpat jutīšos neiederīgs un neadekvāti apģērbies, jo, būsim atklāti, man nav slavenu dizaineru drēbes, nav krekliņa pa 150Ls

Gribu izlasīt visu!